Alīda Pavlovska

7 bildes

18.08.1910 – 01.09.1991

Alīda Pavlovska (dzimusi Grase, precējusies Pavlovska, Maļinovska, 1910–1991) – pirmā latviete – sporta lidotāja. 1937. gada martā beigusi Latvijas aerokluba Rīgas sporta lidotāju sagatavošanas kursus ar novērtējumu "ļoti sekmīgi", iegūstot sporta lidotājas 1. un 2. šķiras tiesības. 1938. gada 11.jūnijā saņēmusi Latvijas Aerokluba apbalvojumu par sekmīgu darbu – zeltkaļa K. Jurisona darināto sudraba gredzenu. 30. gadu nogalē strādājusi Aeroklubā par Aviācijas muzeja pārzini, vēlāk ievēlēta par muzeja sekcijas priekšsēdētāju. 1945. gadā izsūtīta uz Kazahiju, ap 1955. gadu atgriezusies Latvijā, lai drīz kopā ar vīru dotos uz Ukrainu. 60. gadu pirmajā pusē atgriezusies Latvijā.

Dzimšanas laiks/vieta

18.08.1910
Krasnojarska

Miršanas laiks/vieta

01.09.1991

Personiska informācija

Tēvs Eduards Grasis, māte Anna Grase (dzimusi Andersone). Alīda dzimusi Krasnojarskā, uz kurieni Grašu ģimene devusies peļņā ap 1905. gadu. Krasnojarskā dzimuši pavisam astoņi bērni: Arvīds, Vilis, Arturs, Alfrēds, Alīda un Zelma, un vēl divi (miruši Sibīrijā). Ģimene atgriezās Latvijā 1921. gadā un apmetās Rīgā.

Pirmais vīrs – aizsargu lidotājs un instruktors Alfrēds Pavlovskis. Laulība nav bijusi ilga.
Iespējams, par aktīvu sabiedrisko darbību (gaidas) vai pārpratuma pēc citas meitenes vietā nonāca izsūtījumā un 10 gadus pavadīja "lēģerī" Kazahijā, Džezkazganā, kur iepazinās un apprecējās ar ukraiņu ārstu Maļinovski. Ap 1955. gadu atgriezās Latvijā, lai drīz pēc tam kopā ar vīru dotos uz Ukrainu. Pēc vīra nāves 60. gadu sākumā atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Īsi pirms apcietinājuma un izsūtīšanas piedzimusi vienīgā meita Ilze.

Citātu galerija

"Sportiska kopš bērnības, laba peldētāja, bez pūlēm kā nieku šķērsoja Auciema ezeru. Savukārt Mūrlejās, peldētavā pie Gaujas, izjokoja glābšanas instruktoru, notēlojot, ka neprot peldēt, un ļāvās, lai izskatīgais liela auguma vīrietis viņu izglābj. Ziemās ar sportiskiem draugiem no Rīgas brauca slēpot uz Siguldu, Līgatni vai Cēsīm. [..]
Trīsdesmito gadu nogalē prese ar interesi turpināja sekot sporta lidotājas gaitām. Alīdas foto rotāja gan žurnāla "Sievietes Pasaule", gan "Atpūtas" vāku. Alīda iesaistījās skautu un gaidu kustībā, izveidojot vairākas aviācijas kopas. Viņa piedalījās aviosporta pasākumos, lidoja no Spilves aerodroma uz Aviācijas svētkiem Liepājā un atpakaļ, ziemā lidoja uz Daugavpili. Kaut sasnidzis un lidmašīnas slēpju nebija līdzi, izdevās pacelties atpakaļceļam. Veiksmīgi apguvusi precīzās lidošanas prasmi, velkot aiz lidmašīnas degošu dūmu sveci, debesīs izveidoja Maikapara tabakas fabrikas emblēmu, par ko labi atalgota (iespējams, tā bijusi reklāma kādos Aviācijas svētkos)."
Līga Eglīte. Viņa bija pirmā. Druva, 19. marts, 2021, 8. lpp.

""Lidošana man ir sirds lieta," saka dzīvespriecīgā sporta lidotāja. "Sieviete, tāpat kā vīrietis, drošu prātu var doties briesmās." Un lidošana nemaz neesot tik bīstama, par kādu to izdaudzinājuši lidotāji-vīrieši. "Savā pēdējā pārbaudes lidojumā," viņa turpina stāstīt, "kad man vienai pašai bija jānolido no Rīgas līdz Krustpilij un no turienes līdz Vecmuižai un pār Jelgavu atpakaļ uz Rīgu, es visu laiku dziedāju." To viņa darījusi, lai izkliedētu lidmašīnas motora rūkoņas vienmuļību. Stiprais vējš pa laikam šai lidojumā gādājis vēl labāku izklaidēšanos, mēģinot sporta lidotājas mašīnu no tiesas sviest pret zemi.
"Mans nākotnes sapnis ir maza pašas sporta lidmašīna," nobeidz Alida Pavlovska, kas lidskolas audzēkņu vidū godam pierādījusi latvju sievietes spējas un ieguvusi sporta lidotājas apliecību, kāda ir vēl tikai nedaudziem civilās aviācijas entuziastiem – vīriešiem."
Anon. Dziesma pār Spilvi un Vecmuižu. Latviešu pirmā sporta lidotāja Alida Pavlovska stāsta par sevi. Rīts, Nr. 75, 16.03.1937, 6. lpp.Plašāku ieskatu Alīdas Pavlovskas dzīvesgājumā un personībā aicinām gūt: Līga Eglīte. Viņa bija pirmā. Druva, 19. marts, 2021, 8. lpp.

Dzimtais vārds

Alīda Grase

Papildu vārdi

Alīda Pavlovska, Alīda Maļinovska

Dalība organizācijās

Latvijas Gaidu centrālā organizācija
Iesaistījusies skautu un gaidu kustībā, izveidojot vairākas aviācijas kopas.

Dzīvesvieta

1930
Vīlandes iela
20. gadsimta 30. gados dzīvojusi nelielā dzīvoklī Vilandes ielā kopā ar māsu.

1955–1960
Dņipropetrovskas apgabals
No izsūtījuma Latvijā atgriezās apmēram 1955. gadā, bet drīz ar vīru devās uz Ukrainu, Dņipropetrovskas apgabalu, kur uzcēla māju. 60. gadu pirmajā pusē atgriezās Latvijā.

Darbavieta

1930
30. gados strādāja par kantoristi uzņēmumā "Kara invalīds".

1934–1937
Paralēli mācībām lidotāju sagatavošanas kursos strādājusi kādā Rīgas veikalā.

1939
Latvijas Aeroklubs
1939. gadā strādāja Aeroklubā par Aviācijas muzeja pārzini. 8. jūnijā ievēlēta par Aviācijas muzeja sekcijas priekšsēdētāju un uzsāka vēsturisku materiālu vākšanu par neatkarības cīņu laiku.

1955
Žezkazghana
Izsūtījuma pēdējos gados strādājusi par bērnudārza vadītāju.

Izglītība

1934–3.1937
Latvijas Aeroklubs
1934. gadā iestājās Latvijas Aeroklubā, kur apmācības meistara Alfrēda Pavlovska vadībā apguva sporta lidošanu. Beigusi Latvijas aerokluba Rīgas sporta lidotāju sagatavošanas kursus ar novērtējumu "ļoti sekmīgi", iegūstot sporta lidotājas 1. un 2. šķiras tiesības. Apmācībās un patstāvīgos lidojumos gaisā pavadījusi 28 lidstundas.

Deportācija

1945–1955
Žezkazghana
1945. gadā apcietināta un izsūtīta uz 10 gadiem bez tiesībām atstāt nometinājuma vietu.

Apglabāts

Raiskuma kapi
Apbedīta Raiskuma kapos līdzās brālim Vilim Grasim.