Aspazija

Dzimusi saimnieka ģimenē. Brāļi – Kristaps Roberts un Zamuēls Jūlijs, un māsa Doroteja Albertīne.
1886: vecāku spiesta apprecējusies ar Maksi Vilhelmu Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897. gada februārī).
1889: kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārcēlusies uz Jelgavu, kur strādājusi dažādus darbus.
Laikrakstā "Dienas Lapa" iepazinusies ar laikraksta redaktoru Jāni Raini (Jāni Pliekšānu), kas būtiski ietekmēja Aspazijas sabiedrisko uzskatu attīstību un pāriešanu jaunstrāvnieku pusē.
1895: aizgājusi no Rīgas Latviešu teātra, piedalījusies jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā.
1897. gada 21. decembris: salaulājusies ar dzejnieku Raini.

Skolā pirmie literārie mēģinājumi vācu valodā.
1884: piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudētajā Viljama Šekspīra lugas "Venēcijas tirgotājs" izrādē (30. augustā). Par šo gaidāmo izrādi ar pseidonīmu Kalna Elza publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (13./25. augustā).
1887: pirmais publicētais dzejolis – "Jaunā gadā" laikraksta "Dienas Lapa" feļetona pielikumā (24. decembrī) ar pseidonīmu Aspazija.
1888: Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā iesniegtā drāma "Atriebēja" iegūst pirmo vietu, bet cenzūras dēļ luga netiek izrādīta.
1894: Aspazijas luga "Vaidelote" Rīgas Latviešu teātrī. Lugā mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām.
1894: iestudēta luga "Zaudētas tiesības", kurā attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. Polemika veidoja robežšķirtni starp konservatīvajām un radikālajām aprindām, ko pārstāvēja Jaunā strāva un laikrakstā "Dienas Lapa".
1895: polemika ar Rūdolfu Blaumani ("Dienas Lapa”).
1895: izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību.
1901: periodikā publicēta drāma "Zeltīte".
1913: polemika ar Andreju Upīti par Jaņa Jansona–Brauna referāta "Domas par jaunlaiku literatūru” (1893) nozīmi latviešu literatūras attīstībā. Aspazija (faktiski Rainis) vērsās pret minētā referāta pārmērīgu cildināšanu.
1934. gada marts: Aspazija tiek iecelta par goda direktori Dailes teātrī.


Sabiedriskā darbība
Kopš 1895: Aspazija Raiņa ietekmē piedalījās Jaunās strāvas saietos. Jaunstrāvnieku uzskatus par literatūras galveno uzdevumu – sabiedrības attīstības ietekmēšanu Aspazija izsacīja dzejā un polemikās.
Aspazija aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām un emancipāciju.
1920: Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē, savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā.

Dzeja
"Sarkanās puķes" (sarakstīts 1895, izdots 1897. gadā)
"Dvēseles krēsla” (1904)
"Saulains stūrītis" (1910)
"Ziedu klēpis""(1911)
„Izplesti spārni” (1920)
"Raganu nakts" (1923)
"Trejkrāsaina saule” (1926)
"Asteru laikā” (1928)
"Dvēseles ceļojums” (1933)
"Kaisītās rozes” (1936)
"Zem vakara zvaigznes” (1942)
"Mēnessdārzs” (1943)


Dramaturģija
"Atriebēja” (1888) Aspazija lugu iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā, kur drāma ieguva pirmo vietu, tomēr cenzūra neļāva to izrādīt .
"Vaidelote" (1894)
"Zaudētas tiesības” (1894)
"Neaizsniegts mērķis” (1895)
"Ragana” (1895)
"Zeltīte" (1901)
"Sidraba šķidrauts” (1905)
"Aspazija” (1923)
"Boass un Rute” (1925)
"Torņa cēlējs” (1927)
"Zalša līgava" (1928)
"Jānis Ziemelis" (periodikā 1931. gadā)
"Pūcesspieģelis” (periodikā un teātrī 1932. gadā)
"Velna nauda" (1933)



Proza
"No atzīšanas koka” (1919)
"Zila debess” (1924)
"Zelta mākoņi” (1928)
"Mana dzīve” (ievadi kopotu rakstu "Mana dzīve un darbi” 1.–6. sējumā, 1931–1940).
"Rudens lakstīgala" (publicēts žurnālā "Atpūta” 1933. gadā turpinājumos)



Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi
Gerhards Hauptmanis. "Hannele. Sapņu dzeja" (1898)
Henriks Senkevičs. "Kurp eji?" (1899)
Roberts Hamerlings. "Aspazija" (periodikā) (1900)
Edvards Bulvers. "Pastarā diena Pompejā" (1903)
"Johana Volfganga Gētes Raksti" (1–7) (kopā ar Raini) (1903-1904)
Vilhelms Bušs. "Makss un Morics. Puiku stāsts septiņos nedarbos" (1904)
Gerhards Hauptmanis. "Nogrimušais zvans" (1904) (kopā ar Raini)
Johans Volfgangs Gēte. "Stella" (1912)

Rainis. "Joseph und seine Brüder" (Jāzeps un viņa brāļi) (1921)

Kopoti raksti
Raksti (1904)
Raksti 2. izdevums (1910)
Kopoti raksti 10 sējumos (1920–1924)
"Mana dzīve un darbi" 6 sējumos (1931–1940, nepabeigti)
Raksti 5 sējumos (ASV 1963–1971)
Kopoti raksti 6 sējumos (1985–1988)
Kopoti raksti (1. sējums, 2017)

"Aspazija ir viena no visizcilākajām un vispretrunīgāk vērtētajām Latvijas kultūras personībām. Viņas darbiem ir būtiska nozīme latviešu rakstniecības modernizācijā un intelektuālās diskusijas rosināšanā par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, par nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Kā spilgtākā Jaunās strāvas dzejniece un dramaturģe, atbalsojot trauksmes un dziņu laikmetu vācu literatūrā, viņa sevi piesaka 19. gadsimta 90. gados un ar savu domas brīvību, sociālo aktīvismu un gara jaudu nav zaudējusi aktualitāti arī šodien."

Ausma Cimdiņa. Priekšvārds. Aspazijas Kopoti Raksti 1. sējums. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 7. lpp.

"Aspazijas literāriskā darbība galvenā kārtā izpaudusies lirikā un drāmā. Viņai gleznu bagāta valoda un droša un svaiga fantāzija. Dažviet māksliniecisko plūdumu traucē patētisks skaļums. Aspazijas ideālisms spilgti iezīmējas viņas drāmās. Tēlotās varones cenšas nokratīt zemes putekļus, lai paceltos augšup individuālā skaidrībā, lai neaizliegtu sevi un savas neatkarības ilgas. Tās ir sievietes tiesību cīnītājas, kas grib saskaņot ārējo ar iekšējo pasauli, nokratīt patriarhālos žņaugus un neapmiglotu skatu raudzīties dzīvē. Pāri likumiem un ierašām tās iet turpu, kur aicina sirds balss. Neapklusināmas dziņas viņas spārno ideālismam un ved pretī jauniem sasniegumiem. Šīm varonēm piemīt arī stipri attīstīta jūtu dzīve. lemīlēta vīrieša labā viņas spējīgas iet pa uzupurēšanās un atteikšanās ceļu. (..) Liesmaina Aspazija ir arī savā lirikā. Lai atraisītos no ikdienas, kur putekļi kūp un skumjas staigā, viņa fantāzijā aizšupojas pāri esamībai, līdz mūžības robežai, kur plūst bezgalīgas gaismas straumes, kur dzīvība izplaukst kā krāšņs zieds un visa iesākums saplūst ar nobeigumu. Romantiska pacilātība ir raksturīga visai Aspazijas dzejai. Šaja ietekmē sarakstīti dzejoļu krājumi: Sarkanās puķes (1897), Dvēseles krēslā (1904), Izplesti spārni (1920), Trejkrāsaina saule (1926), Asteru laikā (1828). Savas dzīves dažādos posmus (bērnību, pirmsjaunību un jaunību) dzejniece ietvērusi liriska biogrāfija, kuras atsevišķās daļas saucas: Saulains stūrītis (1910), Ziedu klēpis (1911) un Raganu nakts (1923). Pēdējos gados dzejniece kļuvusi daudz mierīgāka, dzīves apstākļiem piekļāvīgāka. Viņas doma zaudējusi savu asumu un nemieru, un dzejniece vairs netrauc ar zilām būrām sapņu neaizsniedzamā tālumā. leskanas pārdomas, dzīvē redzētā un pārdzīvotā vērtējums. Dominē tīri filozofiski motīvi, metafiziska jūtoņa, rezignācija, rudenīga noskaņa. Dzejnieces gars, meklējot dvēseles skaidrību, reizēm uzraujas transcendentālās sfērās, irreālitātē. (..) Prozā Aspazija vairāk liriska tēlotāja, kā noteiktas fabulas risinātāja."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: 1936, 28.–29. lpp.


Par Aspazijas dzeju



"Galvenokārt Jaunās
strāvas laikā sarakstītie dzejoļi sakopoti krājumā "Sarkanās puķes",
kura izdošanu cenzūra parakstījusi 1895. gadā (krājums iznācis 1897. gadā).
Krājumā kaismīga jūsma un pacilātība izpaužas motīvos par pagātnes važu
saraušanu, kā arī par nākotnes lielumu un indivīda brīvību. Dzejiski izteiktie
programmatiskie aicinājumi sasaucās ar 90. gadu sabiedrības jaunajām noskaņām.
Šā posma lugās un dzejā Aspazija laikmeta centienu ietekmē izcēlusi sievietes
kā personības pašvērtību. 1904. gadā iznāca Aspazijas dzejoļu krājums
"Dvēseles krēsla", tajā pārsvarā rezignācija un skumjas izjūtas. Ar
dzejoļu krājumiem "Saulains stūrītis" (1910) un "Ziedu klēpis"
(1911), kuros atainotas bērnības un jaunības dienu izjūtas, aizsākta liriska
autobiogrāfiska triloģija. Dzejoļu krājumā "Izplesti spārni" (1920)
sakopoti agrāk sarakstītie dzejoļi. Tā pamatnoskaņu veido pagātnes cīņu
retrospektīvs skatījums, saglabājot nemieru un trauksmi. Krājums "Raganu
nakts" (1923) ir autobiogrāfiskās triloģijas 3. daļa. 1936. gadā publicētā
krājumu "Kaisītās rozes" pirmā nodaļa "Ģēnija aicinājums"
veltīta Kārlim Ulmanim. Nodaļā ievietoti patriotiski, himniski dzejoļi, kuros cildināta
tautas vienotība, brīvība un apliecināta ticība mūžībai." Elza Knope.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.


Par Aspazijas dramaturģiju


"Drāmas "Atriebēja" (1988) pamatā ir konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslinieciski luga neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju. Lugā "Vaidelote" (1894) mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām. Lugā "Zaudētas tiesības" (1894) attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. 1895. gadā izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību. Jauns pacēlums Aspazijas jaunradē ap 1905. gada revolūcijas laiku saistīts ar lugu "Sidraba šķidrauts" (1905), tās iestudējumu Jaunajā latviešu teātrī. Lugas darbība gan saistīta ar romantizētu pagātni un galvenās varones individuālu likteni, bet konflikta risinājums un izteiktie aicinājumi saskanēja ar sabiedrības revolucionārajiem centieniem. Aspazijas dramatiskā talanta spēks izpaudās vēstures un teiku vielas izmantošanā un dzejas valodā." Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga

Aspazija, Kalna Elza

Elza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde

Daukšas

Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga

Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala

Raiņa un Aspazijas muzejs Lugano
Lugano

1996
Aspazijas māja
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

1865–1889
Daukšas

1889
Jelgava
1889. gadā Rozenbergi pārceļas uz Jelgavu un 16. oktobrī nopērk nelielu māju Zaļā (vēlāk Raiņa) ielā 25.

1893–1897
Rīga

03.1897
Paņeveža
Kad Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija.

1898–1903
Slobodska

1898–1903
Rīga

1898–1903
Pleskava

12.1905–4.1920
Kastanjola

1920–1933
Rīga

1933–1943
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

1874
Zaļāsmuižas pagastskola
Zaļenieki

1874–1878
Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava

1878–1884
Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzija
Jelgava
Nepabeigusi Dorotejas meiteņu skolu, Aspazija pāriet uz jaundibināto Jelgavas sieviešu ģimnāzijas sesto klasi (t. i., pēc toreizējā klašu iedalījuma viņai jāmācās skolā sešus gadus). Precīzu ziņu par skolas beigšanu nav. Atmiņās Aspazija vairākkārt stāsta, ka skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palikuši nenokārtoti gala eksāmeni.

1891–1893
Jaunsvirlauka
Mājskolotāja Jaunsvirlaukas "Ķiplokos".

1892–1893
Ķaukuļi
Mājskolotāja Pociema "Ķaukuļos".

1892–1893
Pāles pagasts
Dreiliņu muižas (tagadējā Pāles pagastā) pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāja.Te sarakstījusi lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita".

10.1893–1895
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam.

1898–1904
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Literārās nodaļas vadītāja

01.05.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāte no LSDSP

1893–1904
Jaunā strāva

1893–1895
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
No 1893. līdz 1895. gadam dziedājusi Rīgas Latviešu teātra korī.

1904–1906
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

1906–1918
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)

1918–1932
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Deputāte Satversmes sapulcē

1920
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Goda biedre

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedre

1896
Berlīne
1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā.

12.1905–4.1920
Kastanjola
Kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno.

1972
Kastanjola
Kastanjolas pilsētas pašvaldība uzcēla latviešu rakstniekiem Rainim un Aspazijai granītā veidotu pieminekli (G. Chiesa) ar ierakstu bronzas plāksnē: "Šeit atradās māja, kur dzīvoja, uzticīgī dzimtenei un dzejai, Rainis un Aspazija, nākdami no tālās Latvijas, meklējot mieru un brīvību / Kastanjolas pašvaldība veltī viņu piemiņai šo zemes gabalu" – un trimdas latviešu (J. Plāte) bronzas veidojumiem: rakstnieku kopportreta reljefs, Latvijas valsts ģerbonis, Raiņa lugas Zelta zirgs stilizēts simbols un plāksne ar ierakstu: "Dižajiem dzejniekiem un Latvijas brīvības cīnītājiem latvieši svešumā".

1990
Horna dārzs, Jūrmala
Raiņa un Aspazijas piemineklis "Rainis un Aspazija". To veidojuši tēlnieki Zigrīda–Džoana Rapa un Juris Rapa.

1995
Aspazijas māja
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs”, kas veltīta Aspazija piemiņai.

2009
Aspazijas māja
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Tēlnieces Artas Dumpes veidots piemineklis "Aspazija".

10.09.2020
Skulptūra "Aspazija kāpās"
2020. gada 10. septembrī Dubultos, kāpu zonā iepretī Aspazijas mājai, svinīgi atklāta tur uzstādītā dzejnieces bronzas skulptūra "Aspazija kāpās", ko veidojusi tēlniece Olga Šilova.

Raiņa kapi