Dora Stučka

Dzimusi muižas nomnieka ģimenē. Jāņa Pliekšāna jeb Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva, Aspazijas svaine.
Pēc tēva nāves kopā ar māti un māsu pārcēlusies uz Jelgavu pie brāļa, vēlāk dzīvojusi Rīgā, kur palīdzējusi Rainim laikraksta "Dienas Lapa" redakcijas darbā.
Kopš 1. pasaules kara dzīvojusi Maskavā, Pēc 2. pasaules kara atgriezusies Rīgā, dzīvojusi Mežaparkā.

Piedalījusies kā viesis II Internacionāles Cīrihes (1893), Amsterdamas (1904) un Štutgartes (1907) kongresos.

1910. gadā, braucot uz ārzemēm, apmeklējusi Raini Šveicē. No 1917. gada dzīvojusi Maskavā, strādājusi Veselības aizsardzības tautas komisariātā P.Dauges vadītajā nodaļā. 1919. gadā vadījusi Padomju Latvijas valdības priekšsēdētāja sekretariātu, 1920-24. gadā strādājusi Maskavā Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas sekretariātā, bijusi tā priekšnieka P.Stučkas sekretāre. Tulkojusi V.Ļeņina darbus latviešu valodā.
Lai krievu sabiedrību tuvāk iepazīstinātu ar latviešu literatūru, Dora un Pēteris Stučkas kopā ar A. Priedkalnu un A. Kuršinski (Kurciju) 1916. gadā sastādīja 350 lappušu biezu latviešu literatūras krājumu, kas krievuva lodā M. Gorkija un V. Brjusova rediģējumā nāca klajā Petrogradā 1916. gadā.
Sarakstījusi atmiņas par brāli - "Iz J.Raiņa bērnības" ("Mazais Kolektīvists", 1935, 9), "Atmiņas par Raini" ("Literatūras gada grāmata. 1946", 1946).

"Arī Dora Stučka ir liela stila persona, viņa bij ne tikvien latviešu pirmā studente, bet arī pirmā sieviešu kustības ierosinātāja. īsteni bija arī viņa tā, kas Stučku ievirzīja politiskajā virzienā un ne tikvien Šveicē un Francijā, kur viņa studēja Monpeljē pilsētā, viņa spēlēja izcilus lomu, pulcēdama ap sevi krievu politiskos studentus, bet arī pārnākot pēc studijām Latvijā, kad vēl nebij notikuši pirmie aresti, vi ņas salons pulcēja visu sabiedrību un bij pazīstams ar savu smalko toni un māksliniecisko iekārtu. Pēc būtības un izskata Dora Stučka bij īsta aristokrāte, kura do minēja augstākās sfērās un ar lielu taktu pārvarēja visgrūtākos dzīves brīžus. Liela disonanse viņas dzīvē bij tā, ka taisni viņai nācās darboties ar rupjo pūli, kā vispār dzīves un arī savstarpīgās attiecībās starp Pēteri Stučku un Raini un Doru Stučku norisinājās dziļa traģēdija."

Aspazija. Kā es atceros Pēteri Stučku. Kopoti raksti, (1988), 416.lpp.
"Dora Pliekšāne, Dora Stučka — latviešu lielākā dzejnieka māsa, latviešu izcilā komunista dzīvesbiedre. Dora, Doriņa, Pumpiņa, Madāmiņa, Mazais — tā viņu dēvē brālis un vecākā māsa. Ar Doru kopā Rainis pavadījis daudzas saulainas dienas Randenē, Berķenelē, Jasmuižā. Dora bijusi viņa saimniece Jelgavā un Rīgā, ceļabiedrs gājienā pa Šveices Alpiem. Un, kaut gan vēlāk abu gaitas šķiras, kaut arī ne reizi vien (varbūt tieši lielās raksturu līdzības dēļ) viņiem grūti saprasties, nekad starp brāli un māsu neizzūd dziļa tuvības apziņa. Starp trimdā un emigrācijā līdzi vadātajiem manuskriptu saiņiem glabājas gandrīz visas māsas vēstules. Sākot ar mazas skolniecītes neveiklajiem ķeburiem līdz pēdējai korespondencei no Padomju Savienības. Tur runā meitene, kas mācās dejot, spēlē klavieres un lasa «Vertera ciešanas». Jaunava, kas pirmo reizi mūžā ver anatomikuma durvis. Revolucionāra sieva, kas pārdzīvojusi arestus, kratīšanas, slimības. Cīnītāja, kas skata darba tautas lielo uzvaru — pirmos Maija svētkus padomju Maskavā, Sarkanajā laukumā. Doras skolas gadu vēstules daļēji publicētas."

Viese, Saulcerīte. Raksta Dora Pliekšāne. Varavīksne, (1970)
Ap 1894. gadu notika abu draugu, Raiņa un Stučkas, dzīvē ievērojamas pārgrozības: Rainis bija iemīlējies Aspazijā un Stučka — Raiņa māsā Dorā. Aspazija toreiz biju Rīgas Latv. biedrības teātra darbiniece un "Baltijas Vēstneša" līdz strādniece, bet Dora Pliekšane — medicīnas studente un sociāliste, kas ārzemēs studēdama bija labi iepazinusies ar sociālistisko pasaules uzskatu uu kustību. Dora Pliekšane brālim labprāt būtu redzējusi citu līgavu Aspazijas vietā, bet Rainis neizrādīja vēlēšanos savas simpātijas grozīt. Starp Raini un māsu iestājās vēsums, kas izpletās ari uz idejiskām attiecībām. Sekosim še Aspazijas atmiņām: "Rainim atkal no vjņa puses cēlās naidnieki un gribēja to no vadītāja lomas un no "Dienas Lapas" dabūt prom. Tērbatā bij. nodibinājusies studentu biedrība, kuras izcils biedrs bij Kasparsons, vēlākais izglītības ministrs, un daudzi citi. Pēteris Stučka, kurš agrāk no sociālisma nekā nebij zinājis, tagad sāka tos ap sevi pulcināt un mielastus rīkot, uz tiem neielūgdams pat Raini, "Dienas Lapas" redaktoru un savu tuvāko draugu. Raini, protams, tas ]oti sāpināja, jo viņš to sajuta kā intrigu, pret sevi vērstu, un vēl jo vairāk, ka šinī intriga funkcionēja viņa paša māsa Dora, kura bij Stučkas saderētā. Bez tam ari nelaimes cēlonis biju es ..."

Antons Birkerts. J. Raiņa dzīve. (1938) 95.lpp.

Pliekšāne

–1886
Grīvas sieviešu ģimnāzija

1892–1897
Cīrihes Universitāte
Cīrihe
Studējusi medicīnu Cīrihē (Šveice)

1892–1897
Monpeljē Universitāte
Rue Auguste Broussonnet 163, Montpellier
Studējusi medicīnu

1898–1901
Vitebska

1901–1905
Kirova

1905–1907
Rīga

1907–1910
Sanktpēterburga

1917–1945
Maskava

1907
Zelenogorsk, St Petersburg, Russia
Tolaik - Terenioki (Somija)

1920–1924
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
Maskava
Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas sekretariātā

Raiņa kapi