Emma Albertiņa-Balode

4 bildes

11.10.1887 – 21.12.1968

Emma Albertiņa-Balode (1887–1968) – pirmā sieviete – notāre Latvijā. Politikā iesaistījās jau 1905.–1907. gada revolūcijas laikā – 1908. gadā tiesāta kā Latviešu sociāldemokrātu savienības biedre, attaisnota. Latvijas Republikā veica Finansu ministrijas galvenās notāres pienākumus, piedalījās dažādu sieviešu sabiedrisko organizāciju darbībā, kandidēja Rīgas domes un parlamenta vēlēšanās.

Dzimšanas laiks/vieta

11.10.1887
Rīga

Miršanas laiks/vieta

21.12.1968
Stokholma

Personiska informācija

Pirmā laulība ar Kārli Albertiņu (1889–1925), vienu no Latvijas neatkarības 38 deklarētājiem, Tautas padomes locekli no Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas.
1934: laulība ar arheologu, Latvijas Universitātes profesoru Franci Balodi (1882–1947).

Dzimtais vārds

Līce

Papildu vārdi

Viktorija

Dalība organizācijās

1905–1913
Latviešu sociāldemokrātu savienība
Biedre. Tiesāta 1908. gada LSS prāvā, attaisnota.

04.1920–8.1922
Latvijas Darba partija
Rīga
Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās

1924–1932
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Priekšniece

1924–1934
Nacionālā Apvienība (pirmskara)
Rīga
Deputāta kandidāte1925: II Saeimas vēlēšanās1928: III Saeimas vēlēšanās un Rīgas domes vēlēšanās1931: IV Saeimas vēlēšanās un Rīgas domes vēlēšanās

1926–1932
Latvijas Sieviešu organizāciju padome
Rīga
Darbojās pagaidu padomes periodā (1926–1929), pārstāvot Latvijas Sieviešu palīdzības korpusu; bija viena no dibinātājām (1929).

1934–1939
Latvijas Gaidu centrālā organizācija
Rīga
Prezidente

1945–1968
Latviešu apvienība Zviedrijā
Stokholma
Ap 1946.–1947. gadu rīkoja latviešiem bezmaksas kursus zviedru valodā, mācīja valodu.

Izglītība

1906
Rīgas pilsētas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Absolvējusi 6 klašu ģimnāziju. Nokārtojusi pārbaudījumu pie mācību apgabala kuratora, iegūstot mājskolotājas tiesības matemātikā, vēsturē un vācu valodā.

1907
Maskavas Universitāte
Maskava
1907: iestājusies Juridiskajā fakultātē kā brīvklausītāja

30.10.1922
Rīgas apgabaltiesa
Rīga
Nokārto notāra pārbaudījumu.

Darbavieta

1909–1914
Notāra Andreja Bohanova kantoris
Rīga
Kantoriste

12.1914–8.1917
Notāra Vjačeslava Kanska kantoris
Rīga
Kantoriste1916–1917: kantora vadītāja

09.1917–12.1918
Notāra fon Sticinska kantoris
Rīga
Kantoriste

07.1919–12.1920
Notāra Vjačeslava Kanska kantoris
Rīga
Faktiskā kantora vadītāja (jo V. Kanskis neprata latviešu valodu)2 mēnešus V. Kanska atvaļinājuma laikā – Rīgas Apgabaltiesas apstiprināta notāra vietas izpildītāja

17.11.1922–14.3.1923
Rīgas apgabaltiesa
Alūksne
Rīgas apgabaltiesas notāre Alūksnē

08.05.1923–26.8.1940
Latvijas Republikas Finansu ministrija
Rīga
1923–1926: Kredīta departamenta Kredīta nodaļa, notāre1926–1927: Kredīta departamenta Valsts grāmatvedības nodaļa, notāre1927–1940: Valsts saimniecības departamenta Administratīvā nodaļa, notāre

11.1936–2.1938
Žurnāls "Gaida"
Žurnāla "Gaida" atbildīgā redaktore

1947–1957
Drotningholmas teātra muzejs
Kārtojusi muzeja arhīvu.

Emigrē

31.06.1940
Stokholma