Meklēt

Lizete Skalbe

7 bildes
Lizete Skalbe
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Lizetes Skalbes pases fotogrāfija
LNA LVVA 2996-17-20690
Pase izdota 1920. gada 28. februārī.
Lizete Skalbe
Lizete Skalbe Stokholmā 20. gadsimta 50. gados. Avots: Piebalgas muzeju apvienības "Orisāre" krājums.
Lizete Skalbe
Lizete Skalbe, nezināma sieviete, Ilze Skalbe-Legzdiņa Stokholmā 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Avots: Piebalgas muzeju apvienības "Orisāre" krājums.
Lizete Skalbe
Lizete Skalbe Stokholmā 20. gadsimta 60. gados. Avots: Piebalgas muzeju apvienības "Orisāre" krājums.
Lizetes Skalbes vēstule (pirmā daļa)
Tulkotājas Lizete Skalbes (1886–1972) vēstule dēlam Jānim Skalbem (1910–1986) 1956. gada 29. maijā. Vēstule rakstīta no Stokholmas, uz kurieni Lizete emigrējusi 1945. gadā; sūtīta dēlam uz LPSR, kur viņš palicis ar ģimeni.
Lizete Skalbe vēstulē min ģimenes locekļus:

  • tēvu (vīru) rakstnieku Kārli Skalbi (1879–1945) un viņa nāvi 1945. gadā;
  • meitu Ilzi Martu Skalbi-Legzdiņu (1912–1996);
  • meitas vīru arhitektu Robertu Legzdiņu (1901–1990);
  • mazdēlu (Ilzes un Roberta dēlu) vēlāko arhitektu un dizaineri Andreju Legzdiņu (1936).
Šī un citas Lizetes vēstules dēlam Jānim publicētas 1987. gadā žurnāla "Karogs" marta numurā.

Vēstules oriģināls Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 291744.

Teksta atšifrējums:

Stokholmā, 29. maijā 1956. g. [labajā pusē]

Mīļais dēls!

Tava vēstule manī modināja savādas sajūtas, kādas pārņem pēc ilga laika satiekot kādu tuvenieku. Prieks jaucās ar skumjām. Sevišķi sāpīgi bija dzirdēt par mātes nāvi, kaut arī jūs pieminēdami nebijām varējuši iedomāties viņu vēl esam dzīvu. Gribētos dzirdēt kaut ko tuvāk par viņas nāvi un kur viņa apglabāta. Tēvs mira 1945. gadā 15. aprīlī un viņa un viņa pelnu urnai līdzās vēl būs vieta arī manai, jo nedomāju, ka vēl ilgi dzīvošu, taču jau nākošā rudenī man paliks 70 gadu. Liktenis mūs ir izšķīris, jo kad Saulrietus atstājām bijām domājuši tikai par palikšanu Rīgā; bet kas jau reiz savas mājas ir atstājis, tas kā akmens [veļas – ievietots] tikai arvien tālāk. Līdz šim strādāju, bet nu jau vecums tāds, ka darbs jāizbeidz un jāsāk dzīvot no vecuma pensijas. Roberts strādā kādā arķitekta kantorī, Ilze apkopj māju un Andrejs nupat šopavasar beidza ģimnaziju. Viņam ir labas zīmētāja un modelētāja dāvanas, bet prasības tik augstas un konkurence tik liela, ka nevar zināt, kā būs augstskolā ar iekšā tikšanu. Šovasar viņš kādu mēnesi praktizēs kādā arķitektu kantorī.
Priecājos par taviem [bērniem – ievietots], taču augs jaunie mūsu vietā. Ceru, ka mazajam Janim veselība ir laba. Atceros, kā visi trīs, Tu, Emma un es nesām viņu pie ārstes uz pārbaudi. Un Margrietiņa ir “teicamniece” – varu gan iedomāties ko šis man svešais vārds nozīmē. Kaut jūs, cik varat, visi palīdzētu Emmai, lai viņa nepārpūlas, ja veselība viņai nav stipra. Man bija divas piemiņas no Saulrietiem, [lakats – ievietots], kuŗam man māte bija likusi savērpt dziju no Saulrietu aitām un to izaust, un Emmas šūta un izrakstīta spilven-
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece
Lizetes Skalbes vēstule (otrā daļa)
Tulkotājas Lizete Skalbes (1886–1972) vēstule dēlam Jānim Skalbem (1910–1986) 1956. gada 29. maijā. Vēstule rakstīta no Stokholmas, uz kurieni Lizete emigrējusi 1945. gadā; sūtīta dēlam uz LPSR, kur viņš palicis ar ģimeni.
Lizete Skalbe vēstulē min ģimenes locekļus:

  • tēvu (vīru) rakstnieku Kārli Skalbi (1879–1945) un viņa nāvi 1945. gadā;
  • meitu Ilzi Martu Skalbi-Legzdiņu (1912–1996);
  • meitas vīru arhitektu Robertu Legzdiņu (1901–1990);
  • mazdēlu (Ilzes un Roberta dēlu) vēlāko arhitektu un dizaineri Andreju Legzdiņu (1936).
Šī un citas Lizetes vēstules dēlam Jānim publicētas 1987. gadā žurnāla "Karogs" marta numurā.

Vēstules oriģināls Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 291744.

Teksta atšifrējums:

-drāna no linu auduma, kuŗu aizvien vilku uz sava spilvena vēl gandrīz līdz pēdējam laikam; nu gan tā pavisam noplīsusi.
Man, kā Jāniša un Margrietiņas vecaimātei, gribētos saviem mazbērniem kautko aizsūtīt, ja jūs man to atļautu. Varbūt Tu varētu atrakstīt, ko viņi labāk vēlētos? Pielieku divas mazas bildītes. Vienā mani kāds ielas fotogrāfs nofotografēja vakarā uz ielas. Otrā mēs ar Andreju esam mūsu kopigajā istabā, un Andrejs mācās, nolicis grāmatu uz grīdas, bet es pie galda kaut ko tulkoju. Ceru drīz sagaidīt no Jums kādu ziņu, vai es kā vecāmāte saviem mazbērniem varētu aizsūtīt kādu dāvanu, kas man daritu prieku. No sirds novēlam Jums visu labu. Māte, māsa, krustdēls un Roberts.

Dzīvojiet veseli!

Māte [labajā pusē]

P.S. Augšā minētās ielas fotografa bildītes vietā ielieku citu, jo pirmā – ar plīvuri priekšā – varētu bērniem likties pārāk sveša. Kad un kur šī otra uzņemta, nevaru atcerēties, bet domāju, ka izskats diezgan līdzīgs.

Roberts lūdz sveicināt savus radus, ja jums būtu kādreiz kāda saskare ar viņiem.

Mana adrese: L. Skalbe. Sigfridsvägen 25I. Hägersten. Stockholm

Ļoti gaidīšu atbildi.
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece

14.09.1886 – 02.09.1972

Lizete Skalbe (1886–1972) – tulkotāja. Kārļa Skalbes sieva. Viena no pirmajām ar labu valodas izjūtu tulkojusi skandināvu literatūru no oriģinālvalodas – Knuta Hamsuna, Sigridas Unsetes, Trigves Gulbransena, Augusta Strinberga u.c. autoru darbus.

Dzimšanas laiks/vieta

14.09.1886
Auri
Dzimusi Auru muižā.

Miršanas laiks/vieta

02.09.1972
Stokholma
Urna novietota Augstās kraujas baznīcas (Hogalidzkyrkan) kolumbārijā.

Personiska informācija

Dzimusi Aucē, strādnieka Zāmiļa Erdmaņa un viņa sievas Minnas Erdmanes (1867–1946) ģimenē kā vecākā no četriem bērniem. Vēlāk Erdmaņu ģimene pārcēlās uz Rīgu, Torņakalnu.
1906: devusies līdzi līgavainim Kārlim Skalbem uz Somiju. Helsinkos strādājusi universitātes bibliotēkā.
1908. janvārī: devusies pie Kārļa Skalbes uz Norvēģiju. Strādājusi tabakas fabrikā.
1910. gada pavasarī: laulības ar Kārli Skalbi.
1910. gada 23. jūnijs: piedzimst dēls Jānis Viesturs Skalbe.
1912. gada 23. marts: piedzimst meita Ilze Marta Skalbe.

Profesionālā darbība

Viena no pirmajām ar labu valodas izjūtu tulkojusi skandināvu literatūru no oriģinālvalodas.
1952-55: sakārtojusi un rediģējusi Kārļa Skalbes "Rakstus" (Daugava).
1965: Zviedrijas Karaliskā akadēmija piešķīrusi prēmiju par zviedru autoru darbu tulkojumiem latviešu valodā.

Tulkojumi
1904: Julijs Pedercani-Vebers. Plūdos. (Derīgu grāmatu nodaļa)
1905: Garlībs Merķelis. Vanems Imanta. (J. Ozola apgāds)
1912: Ellena Keija. Kā sievietes darba spēks tiek izlietots nevietā. (D. Zeltiņš)
1924: Knuts Hamsuns. Zemes svētība. (Latvju Kultūra)
1927: Knuts Hamsuns. Viktorija. (Grāmatu draugs)
1927: Knuts Hamsuns. Benoni. (Grāmatu draugs)
1927: Knuts Hamsuns. Klaidoņi. (Grāmatu draugs)
1927: Ludvigs Volfs. Garagans. (A. Ranķa grāmatu tirgotavas apgādībā)
1928: Knuts Hamsuns. Roze. (Grāmatu draugs)
1929: Knuts Hamsuns. Pēdējis prieks. (Grāmatu draugs)
1929: Zelma Lagerlefa. Dalarnes meita. (Grāmatu draugs)
1929: Tomas Manns. Budenbroki. (Grāmatu draugs) (tulkojuši Lizete Skalbe, Kārlis Štrāls, Zelma Krodere)
1930: Jenss Pēters Jakobsens. Marija Grube. (Grāmatu draugs)
1930: Teodors Dreizers. Amerikāņu traģēdija. (Grāmatu draugs)
1931: Anē Klods. Erchercoga Rūdolfa mīlas traģēdija. (Grāmatu draugs)
1931: Knuts Hamsuns. Augusts, pasaules apbraucējs. (Grāmatu draugs)
1937: Sigrida Undsete. Uzticīgā sieva. (Grāmatu draugs)
1937: Sigrida Undsete. Degošais krūms. (Grāmatu draugs)
1937: Sigrida Undsete. Olava Auduna dēla bērni (Grāmatu draugs)
1937: Marija Hamsune. Langerudas bērni. (Valters un Rapa)
1938: Marija Hamsune. Langerudas bērni ziemā (Valters un Rapa)
1938-39: Trigve Gulbransens. Un mūža meži šalc... (Valters un Rapa)
1938: Eva Kirī. Kirī kundze. (Valters un Rapa)
1938: Gunnars Gunnarsons. Borgu dzimta. (Grāmatu draugs)
1939: Bjernstjerne Bjernsons. Pa Dieva ceļiem. (Grāmatu draugs) (kopā ar Zelmu Kroderi)
1939: J. Ankers Larsens. Marta un Marija. (Grāmatu draugs)
1939: Trigve Gulbransens. Bjerndālu mantojums. (Valters un Rapa)
1941: Ivars Juhansons. Tikai māte. (VAPP Daiļliteratūras apgādniecība)
1943: Bruno Brēms. Uz redzēšanos, Zuzanna! (Grāmatu Draugs)
1943: Heinrihs Kleists. Michaels Kolhāzs. (J. Kadiļa apgāds)
1951: Pērs Lagerkvists. Baraba. (Daugava)
1953: Zelma Lāgerlēva. Kristus leģendas. (Daugava)
1953: Harijs Martinsons. Ceļš uz Zvanu draudzi. (Daugava)
1954: Franss G. Bengtsons. Sarkanā odze/pūķis. (Daugava)
1954: Knuts Hamsuns. Mistrērijas. (Daugava)
1954: Sigrida Undsete. Dorotejas kundze. (Grāmatu draugs)
1955: Verners fon Heidenstams. Karolīnieši. (Daugava)
1961: Tarjeijs Vesoss. Melnie zirgi. (Grāmatu draugs)
1962: Marija Hamsuna. Varavīksne. (Grāmatu draugs)
1965: Kora Sandela. Krānes konditoreja. (Grāmatu draugs)
1993: Jalmars Bergmanis. Modes nama īpašniece. (Liesma)

Citātu galerija

"Lizete Skalbe ir viena no tā nemierīgo meiteņu bara, kas ap Piekto gadu mācījās Maldoņa ģimnāzijā. Liekas, tolaik viņa bijusi starp pašām nemierīgākajām un brīvdomīgākajām, bet mūža ritumā arvien vairāk nostiprinājusies cēla atturība un nosvērts apdoms. Par visu vairāk var valdzināt Lizetes Skalbes sirsnīgā un – gribētos teikt – gaumīgā laipnība, kas savienota ar asu taisnības izjūtu. (..) Nevar iedomāties, ka Lizete Skalbe būtu bez literāra talanta, kas varētu atklāties, piemēram, oriģināldzejoļos vai prozas darbos. Bet jāapbrīno, varbūt arī jānožēlo viņas pazemība, kas likusi no tā atteikties un nodoties tikai tulkošanai. Arī tad – tikai prozā. Ja, piemēram, tulkojamā romānā iestarpināts kāds dzejolis, tā pārcelšana latviešu valodā uzticēta citam. Jaunībā to darīja dzīvesbiedrs Skalbe, Stokholmas trimdā Strēlerte. (..) Būdama ar bagātu valodu un teicami pārvaldīdama latviešu frazeoloģiju, Lizete Skalbe ir nostiprinājusi savu vietu starp mūsu vislabākajiem tulkotājiem. Viņai allaž izdevies atrast nepieciešamo kompromisu starp oriģinālu un latviešu izteiksmi."

Jānis Rudzītis. Lizete Skalbe. Latvija, Nr.34 (10.09.1966)

"Lizetes Skalbes latviešu valoda ir dabiski plūstoša, apaļiem gludiem teikumiem, kur nemana nevienas atskabargas, neviena mākslīgi "taisīta" vārda. Tā ir dzīva, krāšņa, niansēm un sinonīmiem bagāta valoda, kuras teikuma mīkstais kritiens ir tik patīkams ausij. (..) Ja īsumā gribam raksturot Lizeti Skalbi kā tulkotāju tad jāpasaka, ka viņa savā darba rutīnā un iejūtā jau ir aizsniegusi to līmeni, kad tulkojumu vairs nejūt kā tulkojumu."

Veronika Strēlerte. Tulkotājas jubileja. Latvija, Nr.34 (09.09.1961)

Saiknes

Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa - Meita
Jānis Skalbe - Dēls
Kārlis Skalbe - Vīrs
Paula Jēgere-Freimane - Skolniece

Nodarbes

tulkotāja

Dzimtais vārds

Lizete Erdmane

Izglītība

1896–1900
Rīgas pilsētas elementārskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga

1900–1903
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga

1903–1905
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga

Emigrē

1906–1908
Somija
Devusies līdzi līgavainim Kārlim Skalbem uz Somiju.

1908
Norvēģija
Devusies pie Kārļa Skalbes uz Norvēģiju.

1944
Zviedrija
Mitinās Visbijas, Vallas, Visingsalas bēgļu nometnēs.

Darbavieta

1906
Helsinku universitāte
Helsinki
Helsinkos strādājusi universitātes bibliotēkā.

1908–1909
Oslo, Norvēģija
Strādājusi tabakas fabrikā.

1915–1916
Laikraksts "Līdums"
Kesk 16, Valga
Strādājusi laikraksta "Līdums" redakcijā.

1916–1918
Valka
Strādājusi Bēgļu apgādāšanas birojā.

1919–1920
Rīga
Strādājusi Latvijas Preses birojā.

1920–1921
Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA
Rīga

1945–1956
Stokholma
Strādājusi Zviedrijas valsts arhīvā.Paralēli darbam tulkojusi romānus un kārtojusi Kārļa Skalbes Rakstus.

Dzīvesvieta

1910–1913
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga
Ģimene dzīvojusi mecenāta Augusta Dombrovska Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.

1915–1919
Valka

1919–1935
Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga

1926–1944
Saulrieti
Skalbes "Saulrietos" uzturas vasarās.

1935–1941
Mātera iela 9, Rīga

1941
Antonijas iela 10, Rīga
Dzīvoklī Skalbes mitinās kopā ar Justīni Čaksti un Zemgaļu ģimeni.

1945–1972
Stokholma

Piemiņas vietas

1987
Saulrieti

Apglabāts

20.06.1992
Saulrieti
Pārapbedīta "Saulrietu" Vaktskalnā.