Natālijas Draudziņas ģimnāzija

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr.2 (01.02.1921)

N. Draudziņ privata sieviešu vidusskola (ģimnāzija) no 1895. —1920. Natālijas Draudziņ privāta sieviešu vidusskola svinēja 14. decembri pag. gadā savas 25 gadu pastāvēšanas svētkus. Viņa sāka darboties Rigā 1895. g. rudeni šaurās īrētās telpās kā privāta otras šķiras četru klašu meiteņu skola ar sagatavošanas klasēm: atvērās toreiz saga tavošanas klase ar 2 nodaļām un pirmā vidusskolas klase (pēc toreizējā aprēķina); Rigā toreiz vienigā augstāka tīpa latviešu skola bij Rigas latviešu labdaribas biedribas četrklasu meiteņu skola. Nodrošināta ar samērā krietniem pedagoģiskiem spēkiem un latviešu pilsoniskās sabie drības pabalstita, viņa toreiz pārdzīvoja savus ziedu laikus, bet visas tās Latviešu jaunavas, kas negribēja „skoloties" vācu meiteņu skolās mazpil sētās, viņa nevarēja apmierināt. Jaunā Draudziņ jaunkundzes vaditā un uzturētā skola ieguva sabie drības atzinibu. Skolnieču skaits pastāvigi pieauga, atvērās pakāpeniski vecākās klases, nodibinājās ari viena pēc otras paralelklases un skolai bij jāmeklē arvien plašākas telpas. 1903. g. rudenī nāca vēl klāt kā skolas noslēgums augšgalā piektā — pedagoģiskā klase, lai sagatavotu audzēknes uz mājskolotājas eksāmenu. Atvērās pie skolas ; ari bērnu dārzs ar bonnu un bērnu dārznieču kursiem. 1904. g. skola dabūja atļauju pārvērsties par pirmās šķiras septiņklasu sieviešu skolu un rudenī atvēra piekto vispārizglītojošo klasi. Skolnieču skaits bij jau 476. 1906. g. aprilī kuratora Ļevšina laikā skolai piešķīra t. s. tiesibas skolniecēm, t. i. ceturtās, sestās un septitās, vēlāk ari astotās klases skolniecēs dabūja, tiesibas eksamineties pašu skolā mācibas abgabala deputāta klātbūtnē un vadībā. 1907. g. skola izlaida pirmo reizi 32 skolnieces no VII. klases un 1908. g. pirmo astotās pedagoģiskās klases izlaidumu — 36 skolnieces. 1910. g. vasarā skola dabūja Tautas apgaismošanas ministrijas sieviešu ģimnāzijas nosaukumu un tiesibas. 1910. g. rudenī skola pārgāja uz jaunām speciāli izbūvētām telpām. 1915./16. mācibas gadu pēc Rigas evakuācijas skola nedabūja iespēju strādāt. No 1916. g. oktobra līdz 1918. g. aprilim viņa darbojās Terbatā pēcpusdienas maiņā. Atgriezusies Rigā, skolas uzturētajā veltigi izmēģinājās dabūt no okupācijas varas „šulrata w Makenzena atļauju atvērt at&al Rigā savu skolu ar latviešu mācibas valodu. 1919. g. sākumā tikko saorganizēto mācibas iestādi nacionalizēja Latvijas Padomju valdiba, un tikai 1919- g. rudenī N. Draudziņ jaunkundze varēja atkal iekārtot savu skolu kā privātu sieviešu vidusskolu (rieoģimnaziju) ar visām pamatskolas klasēm, kādā veidā viņa pastāv ari vēl šimbrīžam. Par skolas pastāvīgo pieaugšanu liecina sekoši skaitļi. No 476 skol niecēm 1904./5. māc. gadā skolnieču skaits 1910./11. m. g. bij pieaudzis uz 596 un 1911:/12. m. g. uz 694; no ši gada sākot līdz pat evakuācijai no Rigas pastāvēja paralelklases pie visām septiņām ģimnāzijas un sa gatavošanas klasēm, tā kā skola aptvēra pavisam 18 klašu vienības un skolnieču skaits vēlāk pacēlās pāri 700, 1912./13. māc. gadā sasnieg dams augstāko skaitu — 734. Evakuācijas laikā Terbatā, atkrītot paralel klasēm, skolnieču skaits noslīdēja uz 296 (1916./17. m. g.) un 340 (1917./18. m. g.). Tagad tas atkal tuvojas agrākam apmēram. Skaitot kopā vidusskolas un pamatskolas klases, skolnieču skaits 1919./20. māc. gadā 11 klašu vienībās bij 510 skolnieces un 1920/21. m. g. 17 klašu vienibās 680 skolnieces. Cittautiešu skaits skolā pacēlās visaugstāk .pirmā gadā, kur skola strādāja ar „pilnām tiesībām", vēlāk tas gāja mazumā un no 30 °/o 1910/11 m. g. noslīdēja uz apm. 20 % 1914./15. m. g. Tiķai „svešniecibas laikā" Terbatā skolā iestājās cittautietes, galvenā kārtā igaunietes, līdz 55%. Skola ta" pēc uzglabājusi vienmēr latviešu skolas raksturu. Lauku saimnieku ģimenes un pilsētnieku vidus un zemākās šķiras deva galveno skolnieču kontingentu. Trūcigo skolnieču pabalstišanu no 1909.—1918. g. pārzināja īpaša ,,N. Draudziņ ģimnāzijas trūcigo skolnieču palīdzības biedrība", -pabalstīdama skolnieces visā savā pastāvēšanas laikā 227 gadījumos kopzumā ar 6339 rubļiem. x W Pa visu skolas pastāvēšanas laiku viņā darbojušies īsāku vaj garāku laiku kopā ar skolas uzturētāju 214 skolotāji un skolotajās. Skolas pedagoģiskā personāla vidū pirms kara bij sastopams diezgan daudz pedagoģisku spēku ar labu mācibas pasniedzēju slavu. Skolas pārzināšana atradusies skolas uzturētajās rok|s. „Pilntiesigā" skolā blakus viņai kā skolas priekšniecei nāca ieceltais pedagoģiskās padomes priekšsēdētājs, t. s. direktors. No 1919. g. rudeņa skolas pārzine — pati uzturētajā N. Draudziņ. Pa visu skolas pastāvēšanas 4aiku ģimnāzijas VII. klasi beigušas 436 skolnieces 11 izlaidumos un VIII. klasi 186 skolnieces 8 izlaidumos. Tas ir samērā liels skaits un nodrošina skolai zināmu paliekamu vietu
L. A.