Margarita Stāraste

Dzimusi Jāņa un Lilijas Barviku ģimenē. Māte Lilija cēlusies no Cēsu puses, vecāsmātes tēvs runājis lībiski.
Tēvs Jānis Barviks nācis no Zemgales, Rupuļu ciema netālu no Grenstāles robežpunkta. Hallē (Vācija) studējis agronomiju, vēlāk strādājis Maskavā, kur iepazinies ar Liliju Barviku, kas strādājusi šeit par guvernanti. Ģimene peļņas nolūkos devusies uz Krievijas vidieni, kur Vladimirā piedzima Margarita. Kad meitenei bija četri gadi, ģimene atgriezās Latvijā.

1941–1969: laulība ar koktēlnieku Kārli Stārastu, lai gan abi neoficiāli jau šķīrušies 1950. gadā (līdz 1943. gadam Margarita Stāraste-Barvika). Laulībā dzimusi meita meita Lilita Maija Klinkerte.
1993–2000: laulība ar nīderlandieti Gerritu Bordeveiku (Gerrit Bordewijk), dzīvojusi Ēldē, Nīdelandē. Ar Gerritu Bordeveiku iepazinusies jau 1937. gadā starptautiskajā vasaras koledžā Zviedrijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Kopš 1937: piedalījusies izstādēs.

Kopš 1942. gada izdevusi ilustrētas bērnu grāmatas ar pašas tekstu.

1942: "Balti tīri sniega vīri"
1942: "Ziemas grāmata"
1943: "Viena maza pilsētiņa"
1943: "Četri gadalaiki"
1943: "Pintiķu ciems"
1943: "Ej pie rūķa skoloties!"
1943: "Ziemassvētku pasakas"
1944: "Lieldienas! Lieldienas!"
1947: "Rūķa Labrenča skola"

Sastādītās un ilustrētās tautasdziesmu izlases

1971: "Runci, runci, vāri putru!"
1979: "Nāc mežā ciemoties!"
1989: "Dūc kukainīši". 

Pasaku grāmatas

1957: "Pelēkais namiņš"
1961: "Zīļuks"
1964: "Saulīte"
1969: "Pasaku ābece"
1969: "Tince grib mācīties"
1972: "Ziemas pasaka"
1977: "Lācīša Rūcīša raibā diena"
1987: "Kas notiek Dižmežā?"
1993: "Laimes zeme"
1998: "Zili brīnumi zaļā dārzā"
1999: "Sārtuļa brīnišķais ceļojums"
2002: "Laimes sēkliņa"
2003: "Rūķu dēlēns Knīpucis"
2004: "Saulīte"
2005: "Pasakaini sniegi snieg"

Veidojusi pasaku kalendārus (1999–2003).

Rakstījusi scenārijus TV.

DARBĪBA VIZUĀLAJĀ MĀKSLĀ

No 50. gadu otrās puses Margarita Stāraste ražīgi darbojusies grāmatu grafikā, ilustrējusi Dzidras Rinkules - Zemzares, Jāzepa Osmaņa, Žaņa Grīvas u. c. rakstnieku darbus bērniem – visvairāk literārās pasakas un dzejoļus.
Ierosmi ilustrācijām sniegusi daba, bērnu iemīļotas rotaļlietas, tradicionāli brīnumpasaku tēli. 

Veidojusi leļļu skices un dekorācijas teātra izrādēm:
1957: "Pauks un Šmauks" Jaunatnes teātrī.
1959: "Pelēkais namiņš" Latvijas PSR Leļļu teātrī.
1961: "Meža bērni" Latvijas PSR Leļļu teātrī.

PAGODINĀJUMI

1994: tika izdota Margaritai Stārastei veltīta pastmarku sērija "Margaritai Stārastei 80" (trīs pastmarkas ar savu grāmatu tēliem veidoja pati jubilāre).
2004: Margarita Stāraste bija autore Latvijas Pasta izdotajām Ziemassvētku sērijas pastmarkām.
2010: aizsākta Margaritas Stārastes balvas pasniegšana.
2014: "Latvijas Pasts" rīkoja Margaritas Stārastes 100 gadu jubilejai veltītās aploksnes speciālo zīmogošanu.

"Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas vairāki svarīgi likumi, taču viens galvenajiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr. Viņas kartēs svarīgākais ir nevis robežas, bet takas – ikviens ceļš ved uz satikšanos ar kaut ko jaunu. Stārastes zīmēto zvēriņu, vīriņu, lellīšu un ķiparu attieksme pret neizprotamo ir tik tīra un iedvesmojoša, ka to spēj saprast un pieņemt par savu ikviens, kas reiz bijis bērns. Arī ja paši kautrējamies to atzīt, Stārastes zīmējumi ir viens no ietekmīgākajiem mūsu kolektīvās zemapziņas arhetipiem, kas uzaudzinājis ne vienu vien latviešu paaudzi ar visām mūsu bailēm, bažām, priekiem un cerībām."

Šlāpins, Ilmārs. Margarita Stāraste. laligaba.lv, 2014.

"Vairākām mazo lasītāju paaudzēm viņas darbi ir bijuši kā pārsteigums un kā atklāsme, ar tiem bērni sev atklājuši lielo pasauli, uztvēruši dabas krāšņumu un burvību. Ar Margaritas Stārastes pasakām, ar viņas alegoriskajiem pasaku tēliem – ar runājošiem kokiem un dzīvniekiem, ar smaidošajām puķēm un sauli mākoņmaliņā bērni mācījušies pazīt un sākt izprast dabu un tās parādības, kokus, augus, mājdzīvniekus, zvērus un kukaiņus. Bērnus piesaista un apbur viņas Dižmežs un Gundegu pļava, viņiem mīļi ir Margaritas Stārastes "balti tīra sniega vīri", jokainie pintiķi, rūķis Labrencis, Zīļuks, Miega malējs un miega vilcējas zilās pelītes, lācēni Čips un Čaps, laimes sēkliņas meklētāja Zeltīte, kā arī nešpetnais rūķu dēlēns Knīpucis."

Osmanis, Jāzeps. Priekšvārds. Brīdaka, Lija. Mūžs kā pasaka. Rīga: Annele, 2004, 5. lpp.

Barvika

Bordeveika, Bordevika

Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Ģertrūdes iela 32, Rīga

Rīgas pilsētas 8. pamatskola
Rīga

Valda Zālīša pirmā pamatskola
Kalpaka bulvāris 8, Rīga

1929–1933
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga

1933–1941
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Mācījusies Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā pie Konrāda Ubāna, Jāņa Kugas un Vilhelma Purvīša.

1952
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Grafikas nodaļa.

1964–1990
LPSR Mākslinieku savienība
Biedre.

1990–2014
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
Biedre.

1991–2014
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedre.

1992–2000
Ēlde

Rīgas Pirmie Meža kapi
Mākslinieku kalniņš.