Milda Salnā

Tēvs Juris Kļaviņš bija pirmais latvietis klavieru būvētājs. 1885. gadā Nītaurē viņš nodibināja klavieru un klaviatūru fabriku.

1906. gada jūnijā salaulājusies ar diplomātu Voldemāru Salno. Dēli – Ģirts Salnais (1906–1974), vēlākais rakstnieks, un Ārijs (1907–ap 1919/1920).

Latviešu Žanna D’Arka 1905. gadā
Mildas Salnās kandidatūras virzīšana ministra amatam latviešu politikas zinātājus nepārsteidza. Literatūrzinātnieks Jānis Rudzītis Salnās dzīvi ir raksturojis, kā apbrīnojami vētrainu. Salnā kā "pārdroša cīnītāja uz Latvijas vēstures skatuves parādījās jau ģimnāzistes gados, piedalīdamās Piektā gada revolūcijā un tā laika Rīgas vācu presē izpelnīdamās latviešu Žaunas d’Arkas nosaukumu". Viņa bija viena no tām dažām sievietēm, kuras uzrunāja ļaudis mītiņos kā aģitatores.

Vairāk lasi: https://womage.lv/stasti/milda-salna

Milda Kļaviņa

Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola

1901–1.1905
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga

12.1910–5.1911
Vīne
1911. gada pirmajā pusgadā klausījusies lekcijas kādā Vīnes universitātē.

–1922
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedre.1920. gada novembrī kopā ar Klāru Kalniņu, Aspaziju, Bertu Vesmani ievēlēta partijas sieviešu organizācijas Latvijas centrā. No partijas izstājas pirms Pirmajām Saeimas vēlēšanām (1922).

1918–1920
Vladivostoka
Vladivostokā darbojās Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālās [?] padomē.

1922–1929
Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija
Biedre. 1925. gadā Latvijas sociāldemokrātu mazinieku partija viņu ievēlēja par Rīgas organizācijas priekšnieci.

1924–29.10.1930
Latvju sieviešu nacionālā līga
Aktīvi iesaistījusies Latvju sieviešu nacionālās līgas aktivitātēs, 1924. gadā ievēlēta LSNL padomē, vēlāk bijusi tās valdes sekretāre.1930. gada 29. oktobrī LSNL valdes sekretāre Milda Salnā dažādu, neatklātu apstākļu dēļ bija spiesta izstāties no LSNL.

1925
Latvijas preses klubs 1925. gada sākumā Salno uzņēma par kluba aktīvo biedri.

1925
Latvijas Sieviešu organizāciju padome
Iesaistījusies Latvijas Sieviešu organizāciju pagaidu padomes izveidē 1925. gadā. Kopā ar Annu Rūmani-Ķeniņu ievēlēta par tās pirmo priekšsēdētāju.

1950
Trimdā Salnā darbojās Latviešu palīdzības komitejas padomē un valdē, Baltiešu humānistu apvienības valdē, Latviešu liberāļu partijas vadībā, LAK EC prezidijā.

1970
Latvijas PEN klubs
Stokholma
Mūža pēdējos gados bija Latvijas PEN kluba ģenerālsekretāre.

01.1906
Šveice
1906. gada janvārī Milda bēga uz Šveici, taču pēc dažiem mēnešiem atgriezās Rīgā.

07.1907–12.1907
Rīgas Termiņcietums
Laktas iela 2/4, Rīga
1907. gada jūlijā nelegālā sapulcē Milda kopā ar citiem tika arestēta, ievietota Termiņcietumā kopā ar citām partijā pazīstamām darbiniecēm – Henrieti Dermani un Lidiju Zariņu.1907. gada decembrī kara tiesa Rīgā Mildai piesprieda mūža izsūtījumu Irkutskas guberņā.

11.1908–3.1910
Irkutskas apgabals
Sodu izcieta Irkutskas guberņā no 1908. gada novembra līdz 1910. gada martam, kad ar nelegāliem dokumentiem aizbēga uz Irkutsku.

03.1910–12.1910
Irkutska
1910. gada martā ar nelegāliem dokumentiem aizbēga uz Irkutsku.

12.1910–5.1911
Vīne
1910. gada decembrī izceļo uz Vīni, kur nodzīvoja pusgadu un klausījās lekcijas universitātē.

1914–1917
Amerikas Savienotās Valstis
1914. gadā izceļoja uz ASV, kur sākumā strādāja drēbnieku darbnīcās. Šeit dzīvo līdz 1917. gada rudenim.

1917–1918
Harbina
1917. gada beigās caur Kanādu atgriezās Tālajos Austrumos ar nolūku atgriezties Latvijā. Otrā pasaules kara dēļ apmetusies un apmēram gadu dzīvojusi Harbinā.

11.1918–28.2.1920
Vladivostoka
1918. gada rudenī pārcēlās uz Vladivostoku. To atstāja 1920. gada 28. februārī ar kugi "Sheridan".

08.05.1920
Rīga
Atgriezās Rīgā 1920. gada 8. maijā caur Prāgu un Varšavu pēc 70 dienu gara brauciena no Vladivostokas, ko atstāja 28. februārī ar kuģi "Sheridan", kas uz dzimteni veda apmēram divus tūkstošus čehu karavīrus.

1916–1917
Laikraksts "Strādnieks" (1906–1919)
Bostona
1916.–1917. gadā bija Amerikas Sociālistu partijas Latviešu S. D. Koporganizācijas laikraksta "Strādnieks" līdzredaktore un uzņēmuma direktore, pārzinot tipogrāfiju un grāmatu izdevniecību. Vēlāk avīzē "Darba Balss".

1917–1918
Harbina
Harbinā strādājusi kā līdzredaktore dienas laikrakstā "Darbs".

05.1920–10.1920
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
No 1920. gada maija līdz oktobrim Salnā III šķiras sekretāres amatā strādāja Ārlietu ministrijas Informācijas departamentā.

1921–1924
Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA
Pēc darba informācijas departamentā tika iecelta Latvijas Telegrāfa aģentūras valdē un bija direktora, rakstnieka Riharda Bērziņa-Valdesa palīgs. 1924. gada beigās Salno atbrīvoja no LTA valdes locekļa amata.

1931–1934
Laikraksts "Latviešu Balss" (1931–1934)
Rīga
Strādājusi par žurnālisti un redaktori Progresīvo jaunsaimnieku, mazzemnieku un darba tautas partijas "Progresīvā apvienība" nedēļas laikrakstā "Lauku Dzīve", kas no 1931. gada marta pārtapa par Progresīvās apvienības nedēļas avīzi "Latviešu Balss".

05.1937–8.1940
No 1937. gada maija līdz 1940. gada augustam Salnā bija Latvijas ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra Zviedrijā, Dānijā (līdz 1939. gadam) un Norvēģijā ar sēdekli Stokholmā kundze un sūtniecības preses referente.