Paula Līcīte

20.08.1889 – 11.07.1966

Paula Līcīte (1889–1966) – komponiste, literāte. Uz skatuves debitējusi Jautrītes lomā Aspazijas lugas "Vaidelote" izrādē Interimteātrī (1908/1909 sezonā). Dziedājusi mecosoprāna partijas Pāvula Jurjāna Latviešu operā (1912–1918). Uzrakstījusi romānu "Lida Erik" (1909) – mīlestības tēlojumu uz sadzīves un mākslinieku vides fona. Publicējusi miniatūru "Ziedos", dzejoli "Krēslas stundā", romāna fragmentu "Stunda pie profesora". Beigusi Latvijas konservatorijas J. Vītola kompozīcijas klasi (1923). Komponējusi orķestra miniatūras, klavieru trio, stīgu kvartetus, kora un solo dziesmas. Rakstījusi presē par mūziku. Tulkojusi operu un operešu libretus, dziesmu tekstus.

Dzimšanas laiks/vieta

20.08.1889
Āgenskalns

Miršanas laiks/vieta

11.07.1966
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi galdnieka ģimenē. Tēvs būvējis arī dažādus mūzikas instrumentus, galvenokārt ērģeles un harmonijas.
1913: laulības ar virsnieku Ādolfu Skrastiņu (1888–1942).
1914. gada 22. novembris: piedzimst meita Rita.
1915: kādu laiku dzīvojusi Raunā, tad devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.
1919. gada marts: kopā ar ģimeni atgriezusies Rīgā.
1919: iestājusies Latvijas Konservatorijā.
1926: uzsākusi kopdzīvi ar farmaceitu un homeopātu Kārli Čunčiņu.

Profesionālā darbība

Skolas žurnālam rakstījusi dzejoļus un romānus par Itāliju.
1908/1909: uz skatuves debitējusi Jautrītes lomā Aspazijas lugas "Vaidelote" izrādē Interimteātrī.
1909: pirmā literārā publikācija – atsaucoties uz žurnāla "Stari" izsludināto konkursu, uzrakstījusi romānu "Lida Erik" – mīlestības tēlojumu uz sadzīves un mākslinieku vides fona.
1912–1918: dziedājusi mecosoprāna partijas Pāvula Jurjāna Latviešu operā.
Komponējusi orķestra miniatūras, klavieru trio, stīgu kvartetus, kora un solo dziesmas.
1922–1940: rakstījusi presē par mūziku (par dziedoņiem P. Saksu, J. Niedru žurnālā "Mūzikas Apskats" 1936).
1924–1925: kā Nacionālās operas dramaturģe tulkojusi operu un operešu libretus (P. Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins" (1912), E. Humperdinka "Ansītis un Grietiņa", Ž. Bizē "Karmena" (abi 1913), vēlāk Dž. Verdi "Otello", Ž. Ofenbaha "Hofmaņa stāsti", Dž. Pučīni "M-me Butterfly", E.d Albēra "Ieleja", R. Vāgnera "Loengrīns", Dž. Rosīni "Seviljas bārdzinis" – kopā ap 20 libretu).
Līdz 1942: strādājusi pedagoģiskajā darbā.
Pēc 1945: tulkojusi dziesmu tekstus (ap 200 dziesmu radio un TV korim).

Literārie darbi
1909: romāns "Lida Erik" (uzrakstīts atsaucoties uz žurnāla "Stari" izsludināto konkursu)
1910: miniatūra "Ziedos" ("Izglītība", Nr. 9)
1920: dzejolis "Krēslas stundā" ("Atspulgs", Nr. 1)
1936: romāna fragments "Stunda pie profesora" ("Mūzikas Apskats", Nr. 12)

Citātu galerija

Par romānu "Lida Erik" (1909)

"Paula Līcīte, pretēji pārējām sievietēm–rakstniecēm, nepiegriežas sievietei savā tēlojumā, bet veido vīrieša psiholoģiju un apzinīgi ieveido tanī daudz sievišķības. Lai gan šis darbs uzrakstīts patiesi un vienkārši, tomēr līdzinās īpatnējam pārsmalcinātās un neparastās līnijās veidotam zīmējumam."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 58. lpp.