Rita Liepa

22.11.1914 – 14.05.2004

Rita Liepa (1914–2004) – rakstniece, tulkotāja. Noveļu krājuma "Don Huana svētdiena" (1944), miniatūru krājuma "Pegazs un kaza" (1944), krājuma "Bērnu iela" (1945) un romāna "Svešā vasara" (1955) autore. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā izceļoja uz ASV. Ar Ritas Medoksas vārdu ASV žurnālos publicēti stāsti, kas tulkoti arī citās valodās. Ar pseidonīmu Paija laikrakstā "Laiks" publicējusi vairākus simtus apskatu par kultūras un sabiedrības dzīves parādībām. Rakstījusi apskatus par cittautu literatūru žurnālā "Laika Mēnešraksts". Tulkojusi Knuta Hamsuna "Vēstules Marijai", Ērika Marijas Remarka "Ēnas paradīzē" un citu autoru darbus.

Dzimšanas laiks/vieta

22.11.1914
Rīga

Miršanas laiks/vieta

14.05.2004
Ņujorka

Personiska informācija

Dzimusi virsnieka Ādolfa Skrastiņa un komponistes Paulas Līcītes ģimenē.
1938: apprecējusies ar rakstnieku un žurnālistu Aleksandru Liepu.
1940: ģimenē piedzimis dēls Ēriks Liepa.
Precējusies ar Sondoru Medoksu. Ģimenē piedzimis dēls Aleksandrs Medokss.

Profesionālā darbība

Pēc 1941: strādājusi grāmatu antikvariātā un pievērsusies literārajam darbam.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1933: pirmā publikācija stāsts "Džilda likteņa mozaīkā", Nr. 6/7-10 Rīgas pilsētas II. ģimnāzijas audzēkņu izdevumā "Urdziņa" ar Ritas Skrastiņas vārdu.
1934: stāsts "Grēcīgie" žurnāla "Jaunais Cīrulītis" 3. numurā. Šajā žurnālā īsprozas publikācijas arī 1935. gadā.
1938: stāsts "Miglā. Baltās buras" laikrakstā "Brīvā Zeme" 25. augustā ar Ritas Liepas vārdu.

LITERĀRIE DARBI

1944: noveļu krājums "Don Huana svētdiena".
1944: miniatūru krājums "Pegazs un kaza" (atkārtots izdevums 1946. gadā Vācijā).
1945: "Bērnu iela" ar autores zīmējumiem.
1955: romāns "Sveša vasara".

Laikrakstā "Laiks" ar pseidonīmu Paija publicēti vairāki simti apskatu par kultūras un sabiedriskās dzīves parādībām.

ASV žurnālos ar Ritas Medoksas vārdu publicēti stāsti, tie tulkoti arī citās valodās.
1950: īsstāsts publicēts literārajā žurnālā "The American Mercury".
1960: rakstījusi amerikāņu sieviešu žurnāliem "Redbook", "McCall's" un "Ladies' Home Journal".

TULKOJUMI

1940: žurnāla "Meža Dzīve" Nr. 6 publicēts tulkojums no dāņu valodas – Ingeras Bentconas stāsts "Svešinieks pagāja garām".

1944: Kārlis Georgs fon Štakelbergs. Ienaidnieki. (Apgāds Kontinents)
1944: Teodors Storms. Sirmja jājējs. (T.O. Šteinberga apgāds)

1944: Rūdolfs Bildings. Upurgājiens (T.O.Šteiberga apgāds).
1947: Dorotija Parkere. Tu biji tiešām lielisks. (Māra)
1972: Knuts Hamsuns. Vēstules Marijai. (Grāmatu Draugs)
1972: Ēriks Marija Remarks. Ēnas paradīzē. (Grāmatu Draugs)
1975: Vesta, J. B. Baltā nama augšstāvā. (Grāmatu Draugs)
1977: Vilhelms Mobergs. Zaldāts ar salauztu šauteni. (Grāmatu Draugs)
1977: Kurts Rīss. Bestselleri. (Grāmatu Draugs)
1978: Rūta Upīte. Dear God, I wanted to live. (Grāmatu Draugs)
1978: Eriks Malpass. Septiņos no rīta pasaule vēl kārtībā. (Grāmatu Draugs; atkārtots izdevums 1993. gadā Rīgā)
1979: Bernards Lamejs. Rīgas kaķu ķēniņš un citas kāda ārzemju korespondenta atmiņas. (Grāmatu Draugs)

Citātu galerija

"Noveļu krājumā "Don Huana svētdiena" t. s. "smalko kaišu" tematika, bet miniatūru krājumā "Pegazs un kaza" (abi 1944) – liriski ironiskas impresijas, kurās atklājas Liepas spējas novērojumus ietilpināt īsās, zīmīgās gleznās. Romānā "Sveša vasara" (1955, periodikā 1951 ar nosaukumu "Zelta putns") t. s. noslēgtā romāna formā meistarīgi tēloti latviešu ieceļotāju pirmie pieredzējumi ASV."

Benedikts Kalnačs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

PAR ĪSPROZA KRĀJUMU "Don Huana svētdiena" (1944)

"Pašreizējā lirikas valdonības laikā zināmu interesi var radīt arī Ritas Liepas pirmā grāmata, kurā sakopoti astoņi darbi, kas pieder feļetoniskās noveles žanram. Šī novele, veidota gaumīgā stilā un ietverdama sevī
asprātīgu dzīves vērojuma vielu, varbūt ne tikai laba laika kavēkļa literatūra, bet dot arī paliekamas dzejiskas vērtības. Ritas Liepas grāmata liek cerēt, ka jaunajai autorei būtu pa spēkam aizsniegt šādas noveles līmeni. Pagaidām vel viņas sacerējumos spilgtāk izceļas feļetoniskās iezīmes nekā novelei nepieciešamie elementi, arī tais gadījumos, kad apstrādāta nopietna viela. Kopīgs ar feļetonu ir autores rādīto situāciju vispārīgums."

Andrups, Jānis. Divas noveļu grāmatas. Tēvija, 1944, 8. jūl.

PAR ROMĀNU "Sveša vasara" (1955)
".. šis romāns diezgan jūtamā veidi tiecas lauzt tradīcijas. Nav vairs tā īsti manāms, ka tā būtu bijusi nacionālo sāpju izjūta un trimdas svešatne, kā arī sadursme ar cittautiešu neparastajiem raksturiem vai dzīves veidu, kas ierosinājusi rakstnieces ieceri. Vairāk jādomā par vēlēšanos atgriezties pie cllvēka kā indivīda ar viņa gluži personisko dzīvi un intīmajiem pārdzīvojumiem, - pie cilvēka kā Indivīda, kas arī trimdā eksistē tālāk ar visām savām kaislībām. Tas ir cilvēks starp cilvēkiem, kaut arī viņš būtu latviešu trimdinieks starp amerikāņiem."

Rudzītis, Jānis. Tradīciju laušana. Latvija, 1956, 18. febr.

Saiknes

Aleksandrs Liepa - Bijušais vīrs
Paula Līcīte - Māte

Nodarbes

publiciste
rakstniece
tulkotāja

Dzimtais vārds

Rita Laimdota Skrastiņa

Pseidonīms

Paija, Pipars, Ralla

Papildu vārdi

Rita Medoksa

Izglītība

–1933
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Beigusi mācības.

1933–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: ģermāņu filoloģija.

Dalība organizācijās

Latviešu Rakstnieku apvienība

1937
Latviešu preses biedrība
Rīga

Darbavieta

1934–1939
Rīga
Strādājusi laikrakstā "Pasaules Pasts".

1934–1939
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"

1934–1939
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)

1941
Rīga
Strādājusi grāmatu antikvariātā.

1951–1956
Latvju Žurnāls
Redaktore un redakcijas kolēģijas locekle.

Ceļojums

08.1936
Helsinki
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

07.1938
Roma
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

07.1938
Venēcija
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

08.1939
Kopenhāgena
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

08.1939
Oslo, Norvēģija
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

08.1939
Norvēģija
Kā laikraksts "Rīts" korespondente.

Emigrē

1944
Vācija
Pašmācības ceļā iemācījusies angļu valodu tik teicami, ka varējusi dabūt bibliotēkāres darbu amerikāņu armijas bibliotēkā Heidelbergā.

1944
Vācija
1944. gada beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1944./1945. gada sākumā dzīvoja Berlīnē.

1949
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja uz Ameriku.