Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība

Dibināta 1928. gada 19. aprīlī.

Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu biedrības statuti.
I. Biedrības nosaukums, darbības rajons un māja s. 1. §. Biedrība saucas: Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu biedrība". Biedrības darbības rajons ir Latvija un viņas māja Rīgā. Biedrībai ir savs zīmogs ar nosaukumu: vijas akadēmiski izglītoto sieviešu biedrība". Ar Sabiedrisko lietu ministrijas atļauju biedrenēm ir tiesības valkāt /. F. U. W. nozīmi. 11. Mēr ķ i. 2. §. Biedrības mērķis ir apvienot Latvijas akadēmiski izglītotās sievietes bez tautības izšķirības, lai: a) veicinātu saprašanos un draudzīgas attiecības viņu starpā; b) sekmētu viņu zinātnisko darbu un citus garīga darba veidus, un atbalstītu viņas saimnieciskā ziņā ; c) stiprinātu akadēmiski izglītotās sievietes iespaidu un nozīmi Latvijas kultūras dzīvē. 111. Tiesības. 3. §. Biedrība reprezentē Latvijas akadēmiski izglītotās sievietes starptautiskā akadēmiski izglītoto sieviešu savienībā (International Federation of University Women) un uztur sakarus ar šo savienību. 4. §. Biedrībai ir juridiskas personas tiesības. IV. Biedrenes. 5. §. Par biedrības biedrenēm var būt kā Latvijas, tā ārzemju augstskolas beigušās pilngadīgas Latvijas pilsones un akadēmiski izglītotas ārzemnieces, kuru pastāvīgā dzīves vieta un nodarbošanās ir Latvijā. 6. §. Par biedreņu uzņemšanu lemj valde pēc tam, kad tā pārbaudījusi kandidātes ar rakstu iesniegtās, ziņas par izglītības cenzu. Pret valdes noraidošo lēmumu var celt iebildumus pilnā sapulcē. 7. §. Par biedrības goda biedrenēm var uzņemt sievietes, kas ar savu darbību zinātnes un citās gara kultūras nozarēs veicinājušas biedrības mērķus. 8. §. Goda biedrenes ievēl aizklāti pilnā sapulcē, kurā piedalās ne mazāk kā % Rīgā dzīvojošo biedreņu. levēlēšanai, atklāti balsojot, nepieciešamas % klātesošo locekļu balsu.
9. §. Biedrības darbības veicināšanai biedrenes var dibināt ar Sabiedriska lietu ministrijas atļauju nodaļas, sekcijas un komisijas. 10. §. Biedrenes var no biedrības brīvprātīgi izstāties, paziņojot par to valdei ar rakstu. Biedreņu tiesības var atņemt pilna sapulce, ja biedrene ar savu izturēšanos izrādījusies biedrībai kaitīga. Izslēgšana var notikt pilnā sapulcē, kurā piedalās ne mazāk kā % Rīgā dzīvojošo biedreņu. Izslēgšanai, aizklāti balsojot, nepieciešams % klātesošo biedreņu balsu. Ja biedrene gada laikā nav nokārtojusi savas biedru maksas, to uzskata par brīvprātīgi izstājušos. V. Biedrības līdzekļi. 11. §. Biedrības 'līdzekļi rodas: a) no biedreņu iestāšanās maksājumiem, b) gadskārtējām biedru maksām, c) ziedojumiem un citiem ārkārtējiem ienākumiem, d) dažādiem izrīkojumiem, c) aizdevumiem, f) no biedrības kapitāla un nekustamiem īpašumiem. 12. §. Biedrības līdzekļu krāšanu un kārtību, kādā tie izlietojami, tuvāk nosaka pilna sapulce. VI. Biedrības pārvalde. 13. §. Biedrības pārvaldes orgāni ir biedrības priekšniece, valde un pilna sapulce. Biedrības darbību kontrolē revīzijas komisija. A. Biedrības priekšniece. 14. §. Biedrības priekšniece vada biedrības darbību saskaņā ar likumu un statūtiem un pārstāv biedrību pret trešam personām bez sevišķas pilnvaras. Ja biedrības priekšniece aizkavēta izpildīt savus pienākumus, tad biedrību vada biedrības priekšnieces vietniece. B. Pilna sapulce. 15. §. Pilna sapulce ir augstākais biedrības organs. 16. §. Pilna sapulce ievēlē biedrības priekšnieci, valdir revīzijas komisiju un kandidātes un lemj par viņu atcelšanu no amata pirms pilnvaru notecēšanas, apstiprina budžetu, valdes gada pārskatu un darbības plānu, apstiprina nodaļas, sekcijas un komisijas, groza statūtus, nosaka iestāšanās un biedru maksas, lemj par nekustamu īpašumu iegūšanu, atsavināšanu un ieķīlāšanu, noteic par saviem īpašumiem; lemj par biedrības likvidēšanu.
17. §. Pilnas sapulces ir kārtējās un ārkārtējās. Kārtējās sapulces sanāk 2 reizes gadā, un tās sasauc valde. Ārkārtējās pilnās sapulces sanāk pēc vajadzības uz valdes, revīzijas komisijas vai Vs Rīgā dzīvojošo biedreņu ierosinājumu. Pēdējos divos gadījumos ierosinājums jāziņo valdei ar rakstu. Ārkārtējai sapulcei jānotiek 3 nedēļu laikā pēc iesniegtā paziņojuma. 18. §. Uzaicinājumu uz pilnu sapulci izsūta valde ar rakstu, noteicot sapulces vietu, laiku un dienas kārtību. Kārtējā pilnā sapulce izziņojama 2 nedēļas iepriekš. Ārkārtējās sapulces izziņojamas tādā pat kārtībā. Pilna sapulce ir pilntiesīga, ja ieradušos pilntiesīgo biedreņu skaits ir ne mazāks kā biedrības valdes un revīzijas komisijas locekļu un to kandidātu kopskaits. 19. §. Kārtējā pilnā sapulce, kas apstiprina gada pārskatu un vēlē valdi un revīzijas komisiju, uzskatāma par gada sapulci. Gada sapulce sasaucama ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc biedrības darbības gada beigām un izziņojama 2 nedēļas iepriekš. Piezīme: Darbības gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim. 20. §. Ja pilnā sapulcē nav kvoruma, tad pēc 2 nedēļām sasaucama otra pilna sapulce, kas uzskatāma par pilntiesīgu piedaloties Vis biedreņu, bet šis skaits nedrīkst būt mazāks kā biedrības valdes un revīzijas komisijas locekļu un to kandidātu kopskaits. 21. §. Visus lēmumus pilna sapulce pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot jautājumus: a) par statūtu grozīšanu, kad jābūt klāt vismaz pusei Rīgā dzīvojošo biedreņu un nepieciešamas vismaz % klātesošo biedreņu balsu; b) par goda biedreņu uzņemšanu (sk. 7. §) un biedreņu izslēgšanu (sk. 10. §); c) par biedrības slēgšanu, kad jābūt klāt % no biedrenēm un lēmums pieņemams ar % klātesošo biedreņu balsīm. C- Valde. 22. §~ Valde ir biedrības izpildu organs. Valde izpilda pilnu sapulču lēmumus, rīkojas apstiprinātā budžeta robežās, pārvalda biedrības mantu, slēdz biedrības vārdā pilnas sapulces pilnvarojuma robežās līgumus, sastāda biedrības darbības pārskatu un budžetu un iesniedz tos pilnas sapulces apstiprināšanai. 23. §. Valde, ieskaitot biedrības priekšnieci, .sastāv no 3 loceklēm, ko izvēlē uz 2 gadiem, aizklāti balsojot. Valdes
priekšsēdētāju —■ biedrības priekšnieci ievēlē atsevišķā balsošanā. 2 priekšsēdētājas biedreņu un pārējos amatus valdes locekles sadala savā starpā. 4 kandidātes valdes amatiem ievēlē uz 2 gadiem, aizklāti balsojot. Biedrības priekšniece paziņo, kuru no valdes priekšsēdētājas biedrenēm viņa izraugās par savu vietnieci. Ik gadus izstājas 4 valdes locekles. Pirmā gadā pēc statūtu grozi jumu pieņemšanas valdes locekļu izstāšanos nosaka ar lozēšanu, turpmākos gados valdes locekles; izstājas pēc to pilnvaru notecēšanas. Piezīme: Valdes priekšsēdētāja un viņas 2 biedrenes ex officio ir visu nodaļu, sekciju un komisiju locekles. 24. §. Ja kāda valdes, locekle izstājas pirms darbības gada beigām, viņas vietā nāk pirmā kandidāte. Ja izstājas biedrības priekšniece vai arī vairāk kā 4 locekles vienā vēlēšanu periodā, tad jāsasauc pilna sapulce, kurai jāievēl jauna valde un biedrības priekšniece. 25. §. Valdes sēdes sasauc un vada pēc vajadzības biedrības priekšniece vai viņas prombūtnes laikā tās vietniece, ne retāki kā 1 reizi mēnesī, atskaitot jūniju, jūliju un augustu, kad sēdes sasauc pēc vajadzības. Trijām valdes loceklēm ir tiesības pieprasīt valdes sēdes sasaukšanu. Uzaicinājumi uz valdes sēdi izsūtāmi ar rakstu ne vēlāk kā 3 dienas pirms sēdes noturēšanas. 26). §. Valdes sēde ir pilntiesīga, ja tanī piedalās vismaz 5 valdes locekles, ieskaitot biedrības priekšnieci vai viņas prombūtnes laikā tās vietnieci. 2:7. §. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti balsojot. Lēmumi uzskatāmi par pieņemtiem ,ja vajadzīgo balsu skaitā ietilpst sēdes vadītājas balss. VII. Revīzijas komis ij a. 28. §. Revīzijas komisija sastāv no 3 loceklēm, kuras gada sapulcē, aizklāti balsojot, ievēlē uz 1 gadu. Revīzijas komisijas locekles no sava vidus izvēlē priekšsēdētāju, viņas vietnieci, un sekretāri. Gada sapulce ievēlē, aizklāti balsojot, 2 kandidātes revīzijas komisijas amatiem. 29. §. Biedrības valdes locekles nevar būt revīzijas komisijas locekles vai kandidātes. 30. §. Revīzijas komisija revidē visas biedrības darīšanas, iestādes, mantu par tekošo gadu un iesniedz savus atzinumus gada sapulcei. 31. §. Revīzijas komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētāja. Pirmo revīzijas komisijas sēdi sasauc biedrības priekšsēdētāja ne vēlāk kā mēnesi pēc ievēlēšanas.
32. §. Revīzijas komisijas sēdes jāizziņo ar rakstu ne vēlāk kā 3 dienas pirms sēdes noturēšanas. 33. §. Savus lēmumus revīzijas komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. VIII. Biedrības nodaļas. 34. §. Savu mērķu sasniegšanai, biedrībai ar Sabiedrisko lietu ministrijas atļauju ir tiesības provincēs nodibināt nodaļas. Par nodaļu nodibināšanu un slēgšanu lemj biedrības valde. Nodaļas valde nevar uzņemt biedrus. Kandidātu lūgumus, līdz ar savu atsauksmi, viņa nosūta biedrības valdei. 35. §. Nodaļas pilnu sapulci sasauc nodaļas valde. Pilnu sapulci atklāj un vada nodaļas priekšniece vai viņas uzdevumā viņas vietniece. Nodaļas pilna sapulce, kura ir pilntiesīga, ja ieradušās vismaz 8 pilntiesīgas biedrenes, ievēl uz vienu gadu nodaļas valdi un revīzijas komisiju, katru 3 personu sastāvā un vienu valdes un revīzijas komisijas locekļu kandidāti. Nodaļas valdes amati ir: nodaļas priekšniece, kasiere, kas ir arī nodaļas priekšnieces vietniece, un sekretāre. Biedrības valde var katrā laikā atcelt nodaļas amatu personas un tanī vietā iecelt jaunas. 36. §. Nodaļas darbu var arī revidēt biedrības priekšniecē, valdes pilnvarota biedrības valdes locekle un biedrības revīzijas komisija. Nodaļas darbojas saskaņā ar šiem statūtiem, biedrības valdes apstiprinātu instrukciju un biedrības priekšnieces norādijumiem. IX. Biedrības slēgšana. 37. §. Biedrību var likvidēt: 1) ar tiesas spriedumu, 2) ar pilnas sapulces lēmumu, 3) ar kompetentu izpildu varas orgānu rīkojumu, saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām, 4) ja biedreņu skaits ir mazāks par 20. 38. §. Jautājumu par biedrības slēgšanu izspriež īpaši sasaukta sapulce, klāt esot ne mazāk kā % no visām biedrenēm, ar ne mazāk kā % klātesošo biedreņu balsīm. 3s. §. Šo pilnas sapulces lēmumu biedrība paziņo 7 dienu laikā Sabiedrisko lietu ministrijai un publicē „ Valdības Vēstnesī", pārtrauc savu darbību un stājas pie biedrības likvidēšanas. Likvidācijas darbiem pilna sapulce izvēl likvidācijas komisiju ar 3 loceklēm, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. 40. §. Likvidācijas sapulce jāizziņo 3' mēnešus iepriekš.
41. §. Kad likvidācijas komisija darbu beigusi, sasaucama pilna sapulce, kura lemj par biedrības darbības pilnīgu izbeigšanu un par pārpalikušo biedrības līdzekļu izlietošanu tādiem nolūkiem, kas saskan ar biedrības mērķiem, šie lēmumi paziņojami Sabiedrisko lietu ministrijai, biedrības grāmatas un dokumenti nododami Sabiedrisko lietu ministrijai līdz ar kvīti par sludinājuma naudas iemaksu „ Valdības Vēstnesim".

LATVIJAS AKADĒMISKI IZGLĪTOTO SIEVIEŠU APVIENĪBA

(1928.—1940. g)
Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība nodibinājās 1928. gadā Rīgā. Tās iniciātores bija: Dr. phil. Milda Paleviča, zvēr. adv. Otilija Ķem pele, mag. oec. Lilija Frīdenberga, zv. adv. L. Stiprā un mag. hist. Angelika Gailīte. Tā kā latviešu akadēmiski izglītotajām sievietēm bija nolūks iestāties par pilntiesīgu locekli Starp tautiskajā akadēmiski izglītoto sieviešu savienībā (International Federation of University Women), tad saskaņā ar tās statūtiem (katrā valstī var būt tikai viena akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība) bija jāapvieno jās ar Latvijā dzīvojošām cittautu akadēmiķēm; to pārstāve bija Dr. H. Frīdmane. Minētās dibinātājas izstrādāja Latvijas akadē miski izglītoto sieviešu apvienības statūtus un sa sauca akadēmiķu pilnsapulci, kas pieņēma statūtus un ievēlēja pirmo valdi: pr-de Dr. phil. Milda Pa leviča, pr-es vietn. zv. adv. Otilija Ķempele, sekre tāre mag. hist. Ang. Gailīte, kasiere Dr. H. Frīd mane, valdes loc. zv. adv. L. Stiprā. Vēlāk LAISA pr-es bija mag. oec. Lilija Frīdenberga un pēdējā — mag. phil. Austra Kārkliņa līdz 1940. g., kad boļševiku okupācijas vara apvienību likvidēja. Jau 1928. gada vasarā Rīgā pie akadēmiķēm viesojās IFUW prezidente Oslo universitātes pro fesore O. Gleditsch'a, kas iepazinās ar mūsu ap vienības mērķiem un nodibināja personīgus sa karus. 1929. gadā Latvijas apvienība deleģēja Ang. Gai līti uz International Federation of University Wo men kongresu Ženēvā, tai pašā kongresā pēc Lat vijas pārstāves ziņojuma LAISAu uzņēma IFUW par pilntiesīgu locekli. Latvijas pārstāvju piedalīšanās IFUW kongresos palīdzēja propagandēt Latvijas valsti un tautu ār zemēs, kur tolaik zināšanas par mūsu zemi bija visai vājas. Apvienība Rīgā sarīkoja internas akadēmiķu sanāksmes, kur locekles referēja gan par jautājumiem savā speciālitātē, gan par citām kultūras problēmām. Priekšlasījumiem sekoja dzīvas diskusijas. Bija arī publiski sarīkojumi, piem., kādā Rakstnieku vakarā savus darbus lasīja E. Ādamsons un V. Cedriņš. Valdes sēdēm, bibliotēkai un internām sanāksmēm apvienība īrēja telpas Architektu namā lekšrīgā. Cieša sadarbība nodibinājās ar Igaunijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienību. Igaunietes viesojās vairākas dienas Rīgā, kur ar dažām nodibinājās sirsnīga draudzība. Austra Kārkliņa un A. Gailīte savukārt lasīja referātus Tartū un bija uzaicinātas arī Tallinā pie turienes akadēmiķēm. Par sadarbību saglabājušās vislabākās atmiņas. Bija paredzēts nodibināt ciešākus sakarus arī ar lietuvju akadēmiķēm, bet visu darbību, kā zināms, pārtrauca boļševiku iebrukums. Diemžēl, trimdā nebija panākumu ar IFUW starpniecību latviešu akadēmiķēm atrast piemērotu darbu. Kā patīkamu parādību var minēt Britanijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības aicinājumu latviešu akadēmiķēm Vācijas bēgļu nometnēs pārcelties uz dzīvi Britanijā, kur tās apvienība piedāvāja dot līdzekļus dzīvei — divām personām, no kurām vienai jābūt akadēmiķei, bet otra var būt tās ģimenes locekle, kam akadēmiskā izglītība nav obligāta. No daudzām reflektantēm izraudzīta kāda akadēmiķe ar vecu māti. Abas tās arī dzīvo Edinburgā un bauda turienes viesmīlību. Tas ir skaists pasākums saskaņā ar IFUW statūtiem, bet, diemžēl, cik zināms, tas ir vienīgais.

Angelika Gailīte. Universitas, Nr.4 (01.09.1957)